Gaidam

Tas gaidīšanas laiks ir viena tāda traka padarīšana. It kā jau zinu, ka īstā diena vēl nav un viss vēl rit savu gaitu. Bet man visu gribas ātrāk. Ar meitu izdevās "sarunāt" vairāk kā divas nedēļas ātrāk, ar mazo puiku ar nošmaucu vismaz nedēļu. Laikam jau cilvēks tā iekārtots - uz ko viņam ir gļuks, uz to ir :))
Gwena jūtas labi. Lielā dauzīšanās ar Odiņu un Pepiju gan viņai jau kādas nedēļas tiek liegta, bet mierīgā pastaigā pa teritoriju šodien, piemēram, viņa devās kopā ar lielo māsu Šarloti. Abas apraudzīja peļu ķeršanas vietas garajā zālē, tad, gar meža malu, aizdevās līdz dārzam, pārbaudīt vai kāds bumbieris tomēr kaut kur nav aizķēries. Un tad jau varēja nākt arī mājās.
Vakar uzsākām kucēnu istabas atbrīvošanu. Ikdienā tā skaitās viesu guļamistaba, bet reāli - mazliet pavelkas uz lieko mantu novietni :) Vēl tur jāizmazgā un jāuztaisa kucēniem midziņa, un tad jau lielākie darbi būs apdarīti.
Šodien vēl sazvanījos ar suņu dakteri, kuru ieteica kā ķeizargriezienu speciālisti. Viņa mani nomierināja, ka iepriekš bijis ķeizars nenozīmē, ka tā tam jābūt arī šoreiz. Tā ka esam noskaņojušies uz mierīgām dzemdībām tepat Teodoros.
Hmmm, tikko atcerējos - nez vai lentītes mums ir? Kaut pēdējos metienus esmu apsvērusi iespēju likt smukas uztamborētas. Nu re, vēl viena lieta par ko padomāt. Un, protams, jāpārbauda vai mājās ir jods, diegs, asas šķēres (tās kā reiz nupat bērni ir kaut kur ierakuši) un visi pārējie pirmās nepieciešamības sīkumi.
Nē, nekādas steigas jau nav. Vēl jau ir lietas kas jāizdara, līdz tā īstā diena būs klāt.