Dati

MEITENES:
Miss Violet - 425g
Miss Yellow - 415g
Miss Gold - 430g
Miss Orange - 320g
Miss Bordo - 445g

PUIKAS:
Mr. Red - 445g
Mr. Blue - 435g
Mr. White - 450g

8 - mans mīļākais skaitlis

Viņi ir klāt. Mazie Helovīna šokolādīši.

Dzemdības nenorisēja gluži kā mums būtu gribējies. Tādēļ viņi visi ieradās šai pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību. Viņi - 8 šokolādes krāsas labradora retrīvera kucēni. 5 meitenes un 3 puikas. Viens no pušiem vēl cīnās par iespēju palikt šai pasaulē un ļoti ceram, ka tas mums visiem kopā izdosies.
Paldies visiem īkšķu turētājiem un līdzi jutējiem. Esam piekusuši, no negulētas nakts un lielās atbildības. Drīz būšu atpakaļ ar kārtējiem jaunumiem.

Piektdienas vakara ziņas

Šodien man draudzene jautāja - vai jaunumu nav? Un es viņai atbildēju - tādu taustāmu jaunumu nav.
Tas tā - īsumā.
Ja gribiet zināt mazliet precīzāk, tad izskatās ka mums varētu būt Halovīnēni, bet ļoti iespējams, ka tomēr būs Novembrēni. :)
Gwena šorīt atteicās no brokastīm un vēlāk arī no pusdienām. Temperatūra dienā bija nokritusies no ierastiem 37.8-38.0 uz 36.6 grādiem pēc Celsija. Ja kādam rodas jautājums - ko tas nozīmē? Tad tieši to arī tas nozīmē - pavisam drīz viņi būs klāt.
Turpinam gaidīt!

Gaidam

Tas gaidīšanas laiks ir viena tāda traka padarīšana. It kā jau zinu, ka īstā diena vēl nav un viss vēl rit savu gaitu. Bet man visu gribas ātrāk. Ar meitu izdevās "sarunāt" vairāk kā divas nedēļas ātrāk, ar mazo puiku ar nošmaucu vismaz nedēļu. Laikam jau cilvēks tā iekārtots - uz ko viņam ir gļuks, uz to ir :))
Gwena jūtas labi. Lielā dauzīšanās ar Odiņu un Pepiju gan viņai jau kādas nedēļas tiek liegta, bet mierīgā pastaigā pa teritoriju šodien, piemēram, viņa devās kopā ar lielo māsu Šarloti. Abas apraudzīja peļu ķeršanas vietas garajā zālē, tad, gar meža malu, aizdevās līdz dārzam, pārbaudīt vai kāds bumbieris tomēr kaut kur nav aizķēries. Un tad jau varēja nākt arī mājās.
Vakar uzsākām kucēnu istabas atbrīvošanu. Ikdienā tā skaitās viesu guļamistaba, bet reāli - mazliet pavelkas uz lieko mantu novietni :) Vēl tur jāizmazgā un jāuztaisa kucēniem midziņa, un tad jau lielākie darbi būs apdarīti.
Šodien vēl sazvanījos ar suņu dakteri, kuru ieteica kā ķeizargriezienu speciālisti. Viņa mani nomierināja, ka iepriekš bijis ķeizars nenozīmē, ka tā tam jābūt arī šoreiz. Tā ka esam noskaņojušies uz mierīgām dzemdībām tepat Teodoros.
Hmmm, tikko atcerējos - nez vai lentītes mums ir? Kaut pēdējos metienus esmu apsvērusi iespēju likt smukas uztamborētas. Nu re, vēl viena lieta par ko padomāt. Un, protams, jāpārbauda vai mājās ir jods, diegs, asas šķēres (tās kā reiz nupat bērni ir kaut kur ierakuši) un visi pārējie pirmās nepieciešamības sīkumi.
Nē, nekādas steigas jau nav. Vēl jau ir lietas kas jāizdara, līdz tā īstā diena būs klāt.

Šokolādīši?

Laikam vispirms izglītojošais. Tiem kas vēl to nezin - pārojot divus šokolādes krāsas suņus vispār ir iespējams tikt pie šokolādes un dzelteniem kucēniem. Un tas, vai būs tikai šokolādes vai būs šokolādes un dzelteni kucēni, ir atkarīgs no tā, kas "lācītim vēdera". Gudrāk izsakoties - atkarīgs vai šokolādes krāsas sunim ir vai nav recesīvais dzeltenās krāsas gēns. Un, lai tiešām piedzimtu dzeltens, šim gēnam ir jābūt abiem vecākiem.
Tā kā mums jau ir zināma pieredze šai jautājumā (toreiz nepievērsām tam tik lielu uzmanību un tikām pie bariņa dzeltenu suņu no šoko vecākiem), tad izvēloties partneri Gwenai, pievēršam uzmanību arī tam. Gwenas audzētāji gan bija ļoti pārliecināti, ka viņai nevar būt dzeltenais gēns. Tomēr, pētot ciltsrakstus, tīri teorētiski tas iespējams ir, jo viens no Gwenas vectēviem teorētiski varētu būt mantojis dzeltenās krāsas gēnu. Jāsaka gan, ka esmu pati rūpīgi pētījusi viņas senčus un šim vectēvam man ir izdevies atrast tikai šokolādes krāsas bērnus, tāpēc arī sliecos domāt ka Gwenai dzelteni kucēni nevarētu būt.
Tomēr Colinam ir dzeltenās krāsas gēns. Tas ir skaidri zināms, jo viņam ir bijuši dzeltenas krāsas labradorēni.
Tad nu ļausim arī jums pāris dienas vēl kopā ar mums pazīlēt kafijas biezumos. Un turēt īkšķus par vēlamo krāsu :)

Kāpēc Colin's ?

Šis jautājums laikam nemaz nav tik viegli atbildāms, kā pirmā brīdī šķiet. Jo mums tepat apkārt ir daudz smuku, gudru un veselīgu suņu. Taču, diemžēl, katrs audzētājs diezgan ātri nonāk pie secinājuma, ka ideālu suņu nav. Vispār.
Sākot meklējumus, viens no faktoriem bija krāsa. Manuprāt, pārot šokolādes krāsas kuci ar dzeltenas krāsas suni nav prāta darbs, tādēļ izvēle jau tika ierobežota uz melniem un šokolādes krāsas suņiem. Nākamais kritērijs - gribējas, lai noteikti būtu arī šokolādes krāsas kucēni. Tas nozīmē - ja izvēlamies melnu partneri, tad viņam noteikti ir jābūt ar šoko krāsas gēnu. Tā kā Gwenai nav pārāk liela galva, tad arī šoreiz lielu uzmanību pievērsu šim partnera parametram. Tāpat ar augstāko prioritāti bija vēlme pēc visiem zobiem (labradoram pēc standarta drīkst trūkt daži zobi). Un kā pats par sevi, man bija prasība pēc displāzijas rezultātiem HD: A/A, jo Gwenai ir B/B.
Pats galvenais - sunim ir man jāpatīk. Jo neskatoties uz it kā daudziem izmērāmiem kritērijiem, audzētājs pirmkārt var paļauties tikai uz savu čuju, ņuhu un poņu. Reizēm noder arī labi draugu ieteikumi. :) Nu jā, un kad gan mēs citādi būtu tikuši apskatīt Holandi? :))
Īsāk sakot - pēc ilgām un garām pārdomām, izvēle krita uz Colinu. Pilnā vārdā FARNFIELD Hakuna Matata. Colins ir angļu izcelsmes, bet dzīvo Holandē. Lielā lauku saimniecībā (vairāk kā 50 govis), kopā ar savu māsu un vēl vairākiem visu krāsu labradoriem. Viņa saimniecei Miekei ir Latvijas mērogiem paliela labradoru audzētava Penny Royal's Labradors. Colins ir vairāku valstu čempions un pēc rakstura ļoti zolīds kavalieris. (His character is very sweet and gentle but also quite naughty like a lab should be - no Miekes meila)

Gwena & Colin

Vispirms - kāpēc sāku tieši šodien - 53. gaidīšanas dienā? Tāpēc ka pataustot Gwenas lielo punci, sajutu kustamies kucēnus. Tā ir tāda dikti jauka un mīļa sajūta.
Šis blogs būs tā vieta, kur vispirms tiks ierakstīti visi jaunumi par kucēniem. Tāpēc - nepazaudējiet šo adresi.